Dzeltenīgs, krēmīgs, maigs, bet ar izteiktu garšu no bitēm Ugāles pagasta "Mācītājmuižā".
Katru gadu šeit ievāc medu, kurš atķiras pat no novietnēm, kuras ir pavisam netālu. Vai tas ir daudzveidīgās dabas nopelns- šeit apkārt ir pārsvarā bioloģiski apsaimniekotas platības, nav labības un rapšu, un blakus ir arī plaši meži. Šeit ir arī mans ābeļu dārzs, gandrīz 3 hektāru platībā un maijā plaši pieneņu lauki. Bet varbūt medus garšu ietekmē arī "Mācītājmuižas" senatnīgā aura un Ugāles ērģeļbūves darbnīcas tuvums? :)