Ugāles-Zlēku mežu medus

Ugāles-Zlēku meži iekļaujas lielākajā mežu masīvā Ziemeļkurzemē uin tas ir viens no neskartākajiem Latvijas dabas nostūriem, ar zemu lauksaimniecības intensitāti.
Saimes, kuras novietotas šajos mežos vāc nektāru no tā, kas attiecīgajā brīdī ir "dabas galdā"uzklāts - sākot no pavasara kārkliem, maija mellenēm, jūnija brūklenēm un avenēm, jūlija liepām un ugunspuķēm un viršiem augustā. Ziedputekšņu analīzēs var atrast arī pieneņu, āboliņa, vīgriežu un daudzu citu ziedu putekšņus, kuri aug pļavās un laukos.
Pie tam mežos pēdējos gados ievāc samēra daudz izsvīduma medu. Pateicoties izsvīduma daļai šis medus samēŗā ilgi nekristalizējas, un tiek piedāvāts pārsvarā šķidrā veidā.. Ar laiku tomēr kristalizējas jebkurš Latvijā vāktais medus.
2024.gadā pārsvarā ir meža ziedu medus, kurš kristalizējas ātrāk kā izsvīduma medus, tomēr krietni ilgāk kā laukos ievāktais.

"Ugāles-Zlēku mežu medus" katru gadu ir atšķirīgs, atškirīgs tas ir arī starp novietnēm, tomēr kopīgais ir izteiktā medus garša, relatīvi ilgā palikšana škidrā stāvoklī un tas, ka tas pārsvarā ievākts vietās, kur nenotiek intensīvā lauksaimniecība. 
Ugāles-Zlēku mežos ir ļoti daudz mellenāju, mellenu lasītāji labas ražas gados brauc šeit no pusKurzemes. Bet medū, veicot medus ziedputekšņu analīzes, bieži atrod melleņu ziedputekšņus, pat tādā daudzumā, ka dažos gados to atzīst par melleņu ziedu medu. Šādus medus gan cenšamies izdalīt un pildīt burciņās atsevišķi. Gan melleņu ziedu, gan Modes, gan Abavas mūžamežu, gan "Izlases" medus arī ir "Ugāles-Zlēku mežu" medus, bet kā atsevišķi izdalītas medus partijas.